Tekstils

Triptihs: Ziedi sniegā 2011

Ziedi…

Ziedēt…

Manuprāt, ziedēt ir sinonīms vārdam dzīvot…

Dzīvot,

nevis eksistēt, bažīgi gaidot un pavadot katru jaunu dienu…

Dzīvot…

pilnvērtīgi, pilnasinīgi,

ar prieku un pateicību pieņemot katru Dieva, mums dāvāto laika sprīdi…

Un tad mūsu dzīvē ienāk un atveras vēl kāds zieds ar visskaistākajām krāsām…

Mīlestība…

Un visa pasaule atmostas un pārvēršas. Un ziemas stindzinošais aukstums un pavasara atnākšanu pavadošā dubļu jūra, viss atdzīvojas, zaudējot savu pelēcīgo un nomācošo ikdienas čaulu, jo ik vienā dzīsliņā pulsēt pulsē dzīvības sula, kas tiecas uz augšu, pretī saulei, salaužot zemes garozu un asfalta cietumu, sadrupinot mūrus un klintis, un, spītējot salnām, vējiem un puteņiem,

pārvērš visu mīlestībā…

Mīlestībā,

Kas sasilda, atbruņo, priecē un ielīksmo, atverot pat viscietāko sirdi

Brīnumam…

Ziedēt…

Dzīvot…

Mīlēt…

Atmodināt…

Dāvāt brīnumu…

 I Leduspuķes

II Atmoda

III Pārtapšana

P.S. Plakātā vēl figurē mans iepriekšējais uzvārds. Viela pārdomām... Vai ir pareizi uzvārdus mainīt?

Skaidrs, ka mūsu vīriem tas ir svarīgi, bet kā ir ar mūsu atpazīstamību? Var jau būt, ka tai atvēlam pārāk lielu nozīmi. Galu galā, svarīgi jau ir darbi nevis vārdi. Tā šajā Lieldienu laikā nācās piedzīvot daudz jaunu atziņu. Izstāde tapa mazuļa gaidīšanas laikā. Ideju bija daudz, taču nebija spēka un iespēju tās realizēt. Nācās pieņemt domu, ka ne vienmēr viss ir iespējams, vismaz pagaidām, kamēr mazulis ienāk šajā pasulē. Viņš ir prioritāte! Lai nenodarītu pāri mazajai dzīvībiņai, bija jāatsakās no vairākām iecerēm. Un labi, ka ir mīļi un saprotoši draugi, kas iekārtoja izstādi, piepildīja un papildināja to arī ar saviem sajūtu un emociju ziediem. Paldies Ramonai un Dainai! Paldies jaukajiem muzeja darbiniekiem!